„Superkauss” sacensības izrādās ir ne tikai labs motokrosa šovs, bet arī vieno cilvēku likteņus. Vieta, kur cilvēki atrod viens otru un ne tikai. Interesanta intervija ar divām jaukām meitenēm no vējainās pilsētas Liepājas, kas izrādās arī ir Dāvja Līva un Jāņa Ritera draudzenes.

Kā Tevi būtu pareizi godāt?
Elīze: Manuprāt, vislabāk mani vienkārši saukt par Elīzu.
Inta: Ļoti. cien. Inta Kvartenoka, bet nedusmojos, ja arī mani uzrunā vienkārši vārdā Inta!

Ar ko Tu nodarbojies brīvajā laikā, kad neapmeklē motokrosa sacensības?
Elīze: Tā kā, motokrosa sezona sākas vairāk uz vasaras pusi, kad skola jau ir galā, tad ir daudz brīvā laika. Atpūšos no skolas un uzkrāju spēkus nākamajam gadam. Lielāko daļu brīvā laika pavadu pludmalē, jo vasara bez iedeguma nav vasara. No fiziskajām aktivitātēm priekšroku dodu volejbolam un izbraucienam ar riteni. Būtībā kopā saliekot – vienkārši pavadu labi laiku.
Inta: Tāpat kā pārējie normālie cilvēki manā jauniešu vecumā apmeklēju vidusskolu, satieku sev mīļus cilvēkus un kopīgi ar viņiem labi atpūšos.

Sporta veids motokross – ar ko Tev tas asociējas?
Elīze: Traki puikas, skaļi mocīši, saspringta cīņa. Protams, arī uztraukums par to, vai brālim un Jānim viss izdosies?
Inta: Nekad vārds "motokross" man neietilpst asociācijās ar ziemu. Tam ir jābūt vasaras sporta veidam! Foršā trasē ar saulainu, siltu laiku. Visi ir vasarīgi ģērbušies, kur tikai gončiki īpaši nemaina izskatu kā ziemā, tā vasaras periodā. Tāpat iekšā dzīvo sajūtas – ka katrs grib būt labākais. Man liekas, ka visapkārt ir jūtama arī jautrība un tāds vispārīgs pozitīvisms.

Kā Tu iepazinies ar šo puisi?
Elīza: Es ar Jāni pirmoreiz dažus vārdus pārmiju „FOX Superkausa” posmā, Lažā. Nedaudz vēlāk redzēju viņu arī Ķegumā, bet tad jau vel nerunājām, jo tā īsti nepazinām viens otru. Tad, laikam nāca „FOX Superkausa” balle, uz kuru braucām kopā. Ballē arī tikai pāris vārdi un viss. Vēlāk sērfoju pa draugiem.lv un izdomāju apskatīt Jāņa bildes un vienu iekomentēju, un viņš man atrakstīja. Tā mēs sākām sarakstīties un sarunājām aiziet uz kino. Tālāk viss norisinājās, kā romantiskā stāstā. Kā pats Jancis saka : ‘‘Nebūtu Tu iekomentējusi bildi, nebūtu atrakstījis Tev’’.
Inta: Es par Dāvi pirms tam neko daudz nebiju dzirdējusi. Vienu vakaru sarunāju ar kādu puiku, ka iesim ielās atpūsties, es paņemšu līdz draudzeni un viņš - draugu. Tas draugs izrādījās Dāvis. Tad ar interneta starpniecību sarunājām nākamajā dienā, ka braukšu līdzi viņam uz treniņu un labi pavadīsim laiku. Tā diena sanāca vareni laba.
 
Kādēļ Tev iepatikās tieši viņš?
Elīza: Es tā īsti nemāku paskaidrot. No sākuma kaut kas tā iekšēji pievilka. Gribējās uzzināt arvien vairāk un vairāk ko jaunu par viņu. Tad radās tāda iespēja un es to, protams, izmantoju. Iepazinu viņu mazliet tuvāk un likās, ka esam pazīstami jau sen. Mums vienkārši abiem ir pārāk daudz kopīga.
Inta: Viņš atstāja tik labu pirmo iespaidu, kādu vēl nebiju pirms tam piedzīvojusi. Visas labās īpašības vienam cilvēkam? Jā, bez ierunām! Un mēs labi saprotamies, tāpēc nav iemesla, kāpēc lai man viņš nepatiktu!

Vai vari raksturot viņu kā cilvēku, kad viņam nav ķivere galvā?
Elīze: Jānī mīt, kaut kas velnišķīgi labs, ko nevar tā izskaidrot. Tāds noslēpumains tipiņš. Optimists – vienmēr, par visu domā pozitīvi. Dzīvespriecīgs cilvēks, kurš dzīvo savu dzīvi uz visiem simts.
Inta: Ja godīgi, tad es viņu pazīstu tikai kā bez ķiveres galvā. Baigais jautrībnieks, kas lieliski spēj komunicēt ar cilvēkiem. Interesants cilvēks, vārda labākajā nozīmē. Viņš ir tik laipns un mīļš, ka vienmēr gribas smaidīt viņa klātbūtnē. Ļoti draudzīgs un atraktīvs uz dažādiem pasākumiem un priecājos, ka nav mājās sēdētājs.
 
Kāds ir bijis trakākais piedzīvojums ar šo gončiku?
Elīze: Blakus Jāņa mājām gājām uz mežu sēņot un aplūkojām meža pilsētiņu.
Inta: Trakākais piedzīvojums kopā ar viņu un arī labākais piedzīvojums visas šīs vasaras garumā bija ballīte ar „Kemperi”. Visi mani draugi, kas bija uz to ballīti, tagad vēl pa retam atceras to un kopā pasmejamies. Nakts garumā bija dažādi piedzīvojumi, un smaids no lūpām vēl tagad nepazūd.

Tavuprāt, kā Tavs puisis izskatās trasē?
Elīze: Man jau liekas, ka baigi smuki izskatās, cik es esmu redzējusi. Patīk Jāņa stāja, patīk kā brauc, un arī kā uzgriež.
Inta: Cik es esmu viņu redzējusi, viņš izskatās agresīvi noskaņots. Liekas, ka viņš ir dusmīgs, bet tomēr īstenībā ir pārliecināts par sevi. Noņemot ķiveri no galvas, kā vienmēr ir smaidīgs, jo labi zina savu mērķi.
 
Vai esi apmeklējusi „Superkauss” sacensības un kā Tev tās patika?
Elīze: Esmu gan. Manuprāt, sacensības, kas ir labākās Latvijā. Prieks, ka vismaz kāds māk uzlikt krīzei grožus un iepriecināt gan braucējus, gan motosporta fanus.
Inta: Uz pašiem "Superkausa" posmiem neesmu bijusi, bet biju tikai uz finālu. Diena pavadīta ar smaidu sejā un ar satraukumu par savējiem. Ļoti patīk, ka vispār tādi pasākumi tiek rīkoti. Tur tāda laba atmosfēra. Sākumā ir visi vēl priecīgi, bet uz beigām - kā nu kurš!

Kuram sportistam ir lielās pagodinājums meiteņu acīs tavuprāt, kas brauc ar moci vai spēlē futbolu?
Elīze: Man jau liekas, ka Latvijā pagodinājums meiteņu acīs ir vairāk gončikiem, bet nenoliedzami arī fakts , ja Latvijai būtu tāds spēlētājs kā Deivids Bekhems vai tāda komanda kā „Chelsea”, tad es šaubos, ka futbola mači būtu mazāk apmeklētāki, nekā motokrosa sacensības.
Inta: Protams, ka ne futbolistam. Futbolisti ir vienkārši parasti sportisti. Tu redzi viņa izskatu, kustības un zini kurš ir kurš. Vienmēr viens un tas pats - laukuma izskats nemainās un noteikumi arī nē. Motokrosistiem, liels plus ir arī tā ķivere, tāds noslēpumainības un intrigas plīvurs savā ziņā. Jo pirmkārt nezini, kas zem slēpjas tās, un otrkārt, lielāku uzmanību pievērš tas, kurš māk sevi parādīt gan trasē, gan ārpus tās. Meitenēm vienmēr ir paticis, ka viņu priekšā spēcīgāk uzgāzē.

Tavuprāt, kas piesaista meitenes motokrosam?
Elīze: Tā kā lielākajai daļai meiteņu patīk ātrums un sliktie puikas, tad jau motokross viņām ir īstā vieta. Trakie braucēji, jau ne tikai trasē ir tik traki.
Inta: Īsts vīriešu sporta veids, jo visiem labi zināms, ka ar motokrosu nodarbojas maz sievietes. Un es domāju, ka tas ir ļoti grūti, tajā tiek ielikts daudz spēka un pārsvarā balstās uz izturību. Meitenēm vienkārši patīk tajā visā noskatīties un aprunāt katru no galvas līdz mazākajai kļūdiņai.

Vai Liepājas meitenes būs nākošgad labākās karsējmeitenes trases malā „Superkausa” sacensībās?
Elīze: Protams, ka Liepājas meitenes it visā ir vislabākās fanes !!!!!
Inta: Liepājas meitenes ir labākās, un ne tikai, kā karsējmeitenes!!!!!