Youthstream prezidents Giuseppe Luongo ir pazīstams visā pasaulē ar savu jauno motokrosa redzējumu. Luongo kungs ir pacēlis sportu Eiropā citā līmenī, un, tā kā viņa redzējums tiek aplūkots dažnedažādos aspektos, man šķita, ka mēs to varētu padarīt nedaudz skaidrāku arī jums, lasītāji.
Mans personiskais viedoklis ir tāds, ka lielākā daļa pārmaiņu, kuras ieviesis Luongo kungs, ir palīdzējušas sportam attīstīties kā vēl nekad iepriekš.
Laikā, kad daudziem sporta veidiem klājas grūti, motokrosam ir daudzi jauni atbalstītāji, tādi kā Red Bull, Monster Energy, Teka, Braun, Hyundai un Freecaster, kā arī jaunas iespējas sportā, kuras tiek ieviestas tādās valstīs kā Latvija, Bulgārija, Brazīlija un Anglija, turklāt vēl tradicionālās iespējas Holandē, Vācijā, Čehijā, Spānijā, Beļģijā, Francijā un Zviedrijā. Amerika gatavojas rīkot Nāciju Motokrosu otro reizi četru gadu laikā.
Vairākas vadošās komandas saņem atbalstu no jaunajiem sponsoriem, braucēji iegūst balvas arī no enerģijas dzērienu kompānijām. Nākotne izskatās pat vēl spožāka, jo arī citas kompānijas sāk lūkoties uz motokrosu kā uz iespējamu līdzekli, kā veidot viņu reklāmas stratēģiju.
Mēs nolēmām apsēsties kopā ar Luongo kungu un pavaicāt par viņa redzējumu.

Giuseppe, Tu mums darīji zināmu par saviem nākotnes plāniem izmainīt Pasaules Motokrosa Čempionāta kalendāru tā, lai tas sāktos maijā un lai Pasaules Čempionāta dalībniekiem būtu iespēja piedalīties gan Pasaules Motokrosa Čempionātā, gan AMA Superkrosa Čempionātā. Vai vari sniegt man nedaudz vairāk informācijas?
Tas ir mans sapnis, ir skaidrs, ka es gribu, lai mūsu sacensību sērijas līdzinātos MotoGP vai citiem lielākajiem pasaules čempionātiem, mēs nevēlamies, lai lielākā daļa notiktu Eiropā; varētu būt, piemēram, vienas sacensības Amerikā, vienas Austrālijā, varbūt vienas Jaunzēlandē, viena vai divas Āzijā, un, protams, arī Brazīlijā. Es uzskatu, ka Pasaules Čempionātam ir jābūt lielam; mums jau ir nodrošināts televīzijas, interneta un plašsaziņas līdzekļu pārklājums visā pasaulē. Tas ir labs risinājums, braucējiem un komandām nav obligāti jānāk un jābrauc kopā ar mums, viņi tiek aicināti to darīt, ja viņi grib gūt pieredzi, bet, ja viņi nevēlas to darīt, tas arī nav nekas traks.
 
Man teica, ka Tu brauci arī uz Ameriku, lai satiktos ar Amerikas komandām. Kā gāja?
Es nebiju Amerikā, plānoju turp doties uz FIM sanāksmi, bet Wolfgang Srb bija slims un sanāksme tika atcelta. Sanāksmes mērķis bija informēt Amerikas komandas par mūsu nākotnes plāniem, bet es esmu sazinājies ar tām, un tagad viss ir kārtībā. Kā jau tu zini, mēs veidojam savu kalendāru tā, lai tas sekotu Superkrosa sērijām Amerikā, tā ir mūsu ievirze. Ražotāji kopumā ir apmierināti ar šo mūsu ievirzi un izvēli ieplānot Grand Prix kalendāru tā, lai tas sekotu Superkrosa kalendāram. Es arī turpinu savus plānus attiecībā uz Pasaules Čempionātu, lai strādātu ar visu pasauli.
 
Tātad esi apmierināts ar to, ka Pasaules Motokrosa Čempionāta dalībnieki sacenšas Superkrosa sērijās?
Ja sērijas sākas maijā, braucējiem un komandām ir iespēja piedalīties, bet, ja viņi izvēlas citas iespējas – viss kārtībā, šī ir brīva pasaule. Tas ir tāpat kā ar tevi, tu esi viens no labākajiem žurnālistiem motokrosa sportā, bet, ja tu izvēlies atstāt Pasaules Motokrosa Čempionātu un rakstīt par Austrālijas Motokrosa Čempionātu, tad tas ir tavs lēmums, man nav nekādu tiesību tev teikt, ka tu nedrīksti doties projām, un tieši tāpat ir arī ar braucējiem un ražotājiem. Braucēji un ražotāji nāks pie mums tad, ja man būs vislabākais produkts, vislabākais čempionāts, vislabākā organizācija.
 
Gribēju pavaicāt par Nāciju Motokrosu, kas pagājušajā gadā tika rīkots Itālijā. Es sekoju motokrosu norisei kopš 1970. gada, un nespēju atcerēties nevienas sacensības, kurās būtu tik lieliska atmosfēra un kuras būtu tik labi sagatavotas kā šīs. Daudzi cilvēki, ar kuriem runāju, pat cilvēki, kuri izturējās kritiski pret šīm sacensībām nedēļās pirms MxoN, pēkšņi mainīja savu viedokli un bija pārsteigti par to, cik labi noritēja sacensības. Es zinu kādu darbu tādi puiši kā Greg Atkins un tu pats ieguldījāt šajās sacensībās, bet, ko tu vari pateikt cilvēkiem, kuri nezina, kas notiek aiz skatuves?
Nāciju Motokross ir ļoti labas sacensības, jo ar MXoN starpniecību daudzi cilvēki var ieraudzīt darbu, kuru mēs darām. Daži cilvēki neredz to darbu, ko mēs darām aiz skatuves; tu mani ļoti labi pazīsti un tu zini, kādu darbu mēs ieguldām Nāciju Motokrosā. Arī šogad organizators paveica lielu darbu, tomēr es redzu dažas lietas, ko mēs varētu uzlabot, es vēlos, lai būtu vēl labāk, mēs varam pilnveidot dažus sīkumus.
Nāciju Motokross ir laba vizītkarte, bet darbs, ko mēs ieguldām Nāciju Motokrosā, ir tāds pats, ko mēs veicam Pasaules Motokrosa Čempionāta labā, un es ticu, ka tuvākajā nākotnē mums būs 15 sacensības, kas būs līdzīgas tām, kāds ir Nāciju Motokross. Es gribu spert šo soli, jo Nāciju Motokross atšķiras no visām pārējām sacensībām ar to, ka trase atrodas netālu no lidostas, lielajiem ceļiem un infrastruktūras, te sabrauc dažādi dalībnieki no visas pasaules, te ir lieliska trase un iespējas, taču to ir iespējams sasniegt arī Grand Prix sacensībās. Palūkojies uz MotoGP, viņiem ir tikai 18 braucēji, taču tie ir elites braucēji, protams, mēs Motokrosā saglabāsim lielāku dalībnieku skaitu. Motokrosā mums ir augstāks piedalīšanās līmenis, un tas ir lieliski. Mēs patiešām vēlamies, lai Pasaules Motokrosa Čempionāts būtu vispasaules notikums, lai tas būtu ekskluzīvāks, līdzīgi MotoGP, un, manuprāt, tas ir iespējams.

Mēs zaudējam dažus Superkrosa braucējus, tādus kā Bayle, Albertyn, Langston, Reed, Townley, Rattray, Pourcel. Nav nekāds brīnums, ka visi šie puiši ir guvuši panākumus Amerikā. Tavs sapnis neatturēs šos braucējus doties uz Ameriku, taču tas viņiem palīdzēs turpināt piedalīties Pasaules Motokrosa Čempionātā, vai tā ir tiesa?
Tu zini labāk par mani – kad kāds braucējs atstāj Eiropu un dodas uz Ameriku, viņš būtībā dodas uz Superkrosu, jo viņi sniedz šim braucējam sapni, Superkross ir šovs, tas ir ļoti liels un līdz šodienai mēs bijām šī fakta upuri. Daudzi braucēji, kas pie mums ieradās no citām valstīm, piemēram, no Austrālijas, Jaunzēlandes vai Dienvidāfrikas, attīstīja savas spējas (Pasaules Čempionātā), saņemot daudz naudas no mūsu komandām vai federācijām, un tad, kad viņi šeit bija guvuši sekmes, viņi devās prom uz Ameriku, lai piedalītos Superkrosā. Mēs nekad neesam gribējuši atturēt viņus šādi rīkoties, taču mēs vēlamies dot viņiem iespēju piedalīties gan Superkrosā, gan Pasaules Motokrosa Čempionātā, lūk, ko mēs gribam dot braucējiem – izdevību piedalīties abos divos.
Mēs atbalstām braucējus, kuri vēlas doties piedalīties Superkrosā, un es domāju, ka daži atbalstītāji no mūsu Čempionāta vai no mūsu komandām sekos šiem braucējiem uz Superkrosu un ienesīs Superkrosa pasaulē vēl vairāk ienākumu, lielāku peļņu. Arī plašsaziņas līdzekļiem tas ir interesantāk, jo ir vairāk ko rakstīt par Pasaules Čempionāta dalībniekiem, kuri piedalās arī Superkrosā. Pasaules Čempionāta fani būs ieinteresēti skatīties braucējus arī Superkrosā.

Bieži vien ir dzirdēti uzbrukumi par trasēm, ka tās ir pārāk līdzenas, nav pietiekami daudz dabiska reljefa. Es bieži vien esmu šīs trases aizstāvējis, sakot, ka trases, kuras veido Greg Atkins, īstenībā palīdz mūsu Grand Prix braucējiem attīstīties un uzlabot savu braukšanas prasmi, ka skatītājiem paveras labāks skats. Ko tu domā par šo kritiku? Manuprāt, tas, kā Josh Coppins centās apdzīt Chad Reed un gandrīz to izdarīja Nāciju Motokrosa viļņotajā posmā, bija apbrīnojami.
Tur nekādas kļūdas nav, tas, ka cilvēki saka – trases ir pārāk līdzenas, ir vienkārši muļķības, tie cilvēki teiks to pašu, ja mums būs tāda trase kā Vācijā vai Loketā, – ka mēs pietiekami labi neizstrādājam trases, ka tās ir pārāk tradicionālas. Ja mēs izveidojam labāku trasi, tā ir pārāk līdzena, ja mēs izmantojam tradicionālu, tā nav pietiekami labi sagatavota, ja mēs izveidojam lēcienus un viļņotus posmus – tā ir gluži kā Superkrosa trase. Mēs veicam trases remontu, un mums to nevajadzētu darīt, šie cilvēki vienkārši runā; viņiem patīk parunāt, jo nekā cita nav ko darīt.

Trašu tehniskie posmi ir bijuši ļoti labi, Lommela un Brazīlija bija patiešām īpašas. Es atceros dažas trases deviņdesmitajos gados, kas bija diezgan viduvējas. Nevaru teikt, ka tagad mēs virzāmies uz vidusmēra trasi. Vai mēs virzāmies uz Superkrosu?
Superkross nedaudz atšķiras no Motokrosa. Senāk motokross bija sacensības laukos, varbūt kāda govs tur tupēja pirmajā pagriezienā piektdienas rītā, un vienīgais, ko organizatori darīja, – viņi izvietoja karodziņus apkārt trasei un dažas siena ķīpas netālu no koka, viņi atstāja trasi tieši tādu, kāda tā bija, visu ziemu, utt. Trases bija ļoti dabiskas, tās netika īpaši uzturētas kārtībā. Tagad mēs ļoti daudz strādājam pie trasēm, braucēju drošībai mēs aizvācam akmeņus, mēs izveidojam telpu starp trasi un skatītājiem, jo motocikli tagad ir tik ātri, ka ir bīstami, ja šādas telpas starp braucējiem un skatītājiem nav. Ir zināms, ka motokrosā skatītāji tiek savainoti ļoti retos gadījumos. Mēs rūpējamies par to, lai parādītu sporta attīstību, un, protams, mēs rūpējamies arī par braucēju drošību. Mēs cenšamies izveidot tādu trasi, kas ir droša braucējiem. Ja mēs izveidosim lielu lēcienu, braucējs var lidot 50 metru tālumā, bet, ja braucējam lēciens neizdodas, lielajiem lēcieniem vienmēr ir drošības zona, līdzens pamats, kur braucēji var piezemēties, un tam nav vidū liela bedre, kā tas ir divkāršajiem un trīskāršajiem lēcieniem. Pārsteigumu vietā mēs veidojam viļņoto posmu, tāpēc, ja braucējam ir tehnika, viņš var iemācīties to izbraukt ātri, bet šie posmi nav pārāk stāvi, ja braucējs netrāpa uz kāda viļņa, viņam ir iespēja atgūt zaudēto.
 
Vai vari teikt, ka lielākā daļa mūsu jauno braucēju tagad var piedalīties arī Superkrosā?
Es personīgi domāju, ka mums tagad ir tādi braucēji kā Musquin, Paulin, Roczen, Desalle, jauna braucēju paaudze; ja viņi piedalīsies Superkrosā, viņi paliks gan Superkrosā, gan Motokrosā, viņi var uzvarēt abos. Varbūt tādam braucējam kā Josh Coppins ir par vēlu mainīt stilu, bet visi mūsu jaunie braucēji var piedalīties gan Superkrosā, gan Motokrosā, un mēs to vēlamies. Mēs negribam atturēt braucējus no piedalīšanās Superkrosā; mēs gribam, lai viņi spētu paveikt abas mūsu sērijas un vēl Superkrosa sērijas.

Intervējis Geoff Meyer, mxlarge.com