Filips Kempelis pēc aizvadītas pirmās sezonas arī nākamajā sezonā būs redzams piedaloties sacensībās starp vadošajiem MX1 klases braucējiem.

Pirmkārt vēlētos pajautāt pie kādām atziņām esi nonācis pēc pagājušās sezonas PČ?
Galvenā atziņa ir tā, ka bez labas fiziskās sagatavotības nekas nav iespējams. Kā arī, protams, ir daudz vairāk stundas jāpavada uz motocikla pirms sezonas, lai jau sezonai sākoties uz motocikla būtu pilnīga pārliecība par to, ko dari.

Jūs šobrīd aktīvi gatavojaties sezonai, kā noris sagatavošanās process un kā esi apmierināts ar to?
Sagatavošanās sezonai noritēja ļoti labi un esmu ar to apmierināts. Šogad mēs katrs no komandas braucējiem fizisko kondīciju gatavojām pēc individuāla plāna. Es, Augusts un Ivo uz motocikliem šogad sēdāmies Spānijā, kur bijām Džona van den Berka nometnē līdz janvāra beigām, un jau šonedēļ esam Itālijā.

Ko esi pamainījis sagatavošanās procesā, lai šosezon varētu uzrādīt vēl stabilākus rezultātus?
Mainījis neko īpaši neesmu, vienīgi esmu sapratis, ka pret lietām, ar ko nodarbojies, ir jāattiecas nopietnāk nekā līdz šim, ar to domāju - ja fiziskais treniņš, tad tajā arī ir no visas sirds jāstrādā, un tas pats arī ir ar motociklu, kad atrodies uz tā, tad ar katru minūti ir jācenšas iemācīties kaut kas jauns, kas palīdzētu braukt ātrāk un stabilāk.

Kā šajos grūtajos finansiālajos laikos izdotas sakomplektēt komandai nepieciešamos finansiālos līdzekļus, lai piedalītos tik nozīmīgā forumā?
Mans tēvs ir tāds spītīgs tips un ja ir ko ieņēmis galvā, tad praktiski vienmēr to realizē. Plānots nebija, ka būs tik grūti, jo ekonomiskā situācija Latvijā un Eiropā pēdējos divos gados strauji izmainījās. Ir daudz palīgi, bet ir arī tādi, kas savus solījumus nav varējuši izpildīt. Ja nebūtu SIA H-33 atbalsts ar Honda motocikliem, tad komanda nepiedalītos Pasaules čempionātā.
Līdz maija beigām ar saistībām komanda ir visu sakārtojusi, bet pie tālākā tiek strādāts un cerēts....

Kā izskatās mūsu komanda „Latvia Elksni Honda” uz pārējo komandu fona PČ?
No citām privātajām MX1/MX2 pasaules čempionāta komandām mēs neatšķiramies. Uz sacensībām ierodamies ar lielo autobusu, visiem braucējiem un mehāniķiem ir vienādas formas. Protams, ar rūpnīcas komandām mūs ir grūti salīdzināt, bet tas jau ir pilnīgi pašsaprotami ....

Tu savas karjeras laikā esi bijis slavas zenītā un arī piedzīvojis smagus kritienus, vai esi izvērtējis, kādēļ?
Jāatzīst, ka tā patiešām ir. Ja zīmētu manu rezultātu grafisko līkni pa gadiem, tad viņa vienā gadā būtu augšā un jau nākamā sezonā nokristos zem nulles. Esmu viens no tiem īpatņiem, kuriem ir grūti pēc traumām atkal braukt tikpat ātri kā pirms tam. Man tas process prasa ilgu laiku līdz atkal varu braukt bez jebkādām domām par iepriekšējām neveiksmēm un kritieniem. Mani arī traumas nav lutinājušas, ja kas ir gadījies, tad tas ir bijis diezgan smags un nepatīkams, kas prasījis ilgstošu rehabilitācijas procesu. Esmu bieži dzirdējis no savas mammas, ja man kas notiek, tad tas ir divreiz trakāk nekā citiem, un tas nav tikai saistībā ar motokrosu, jo to esmu novērojis visās dzīves jomās. Ja saaukstējos, tad man tas būs daudz spēcīgāk kā pārējiem.

Ir psiholoģiski grūti trenēties apstākļos, ka apkārtējā attieksme nav pozitīva attiecība uz Tevi. Kas dod spēku iet uz saviem nospraustajiem mērķiem neskatoties uz apkārtējo cilvēku viedokli?
Cilvēkiem ir raksturīga īpašība, ko sauc par skaudība, jo nevar noliegt, ka man ir bijuši ideāli apstākļi, lai brauktu motokrosā, un apzinos, ka dažus gadus atpakaļ es to nenovērtēju. Cenšos pievērt acis visam negatīvajam, ko par mani saka, protams, kādu reizi īpaši kāds iedzeļ, bet man apkārt ir cilvēki, kuri man tic. Galvenais ir, ko viņi par mani domā, nevis tie, kuri mani pat nepazīst. Ar visām negācijām ļoti palīdz tikt galā mana draudzene, kura vienmēr šajā sakarā atrod pareizos vārdus, ko pateikt.

Tu esi bijis vienmēr ļoti lojāls attiecībā uz Latvijas rīkotajām motokrosa sacensībām, kāpēc Tu startē Latvijā, neskatoties uz to, ka ārzemēs Tu varētu saņemt lielāku naudu?
Man patīk Latvijā, neesmu nekāds patriots, bet es šeit jūtos labi un ilgs laiks prom no mājām man ir apgrūtinošs, tādēļ arī izmantoju šīs sacensības kā labu treniņu, jo arī šeit ir daudzi spēcīgi braucēji, ar kuriem kopā pabraukt, un satikt starp līdzjutējiem mūsu komandas atbalstītājus un fanus.

Kādās sacensībās mēs Tevi redzēsim šogad Latvijā?
Latvijā šogad piedalīšos visos sešos „Battery Superkauss” posmos. Varbūt vēl kādās, ja būs uzaicinājums no organizatora.

Kādi ir Tavi mērķi attiecībā uz „Battery Superkauss” lielo balvas izcīņu?
Mērķis noteikti ir sezonas noslēguma ballē saņemt 1. vietas kopvērtējuma plāksnīti MX Pro klasē.

Kāpēc Tu ieteiktu citiem sportistiem piedalīties šajās sacensībās un varbūt arī ieteiktu atbraukt viesiem no citām valstīm?
Noteikti ir vērts piedalīties, jo tās ir ne tikai interesantas sacensības, bet arī lielisks šovs, kurš, kā esmu dzirdējis, 2010. gadā būs vēl ievērojamāks. Kaspars un Lauris ar radošu pieeju veido šīs sacensības, un tādēļ vien ir vērts atbraukt, lai izbaudītu labi noorganizētu motokrosa pasākumu, kā arī šogad ir padomāts par Pro braucējiem un balvu fondu.

Pagājušajā sezonā galvenais mērķis bija gūt pieredzi tāda līmeņa sacensībās, kādi mērķi ir šajā sezonā PČ?
Mērķis ir nostartēt cik vien labi iespējams, lai pēc katrām sacensībām varētu teikt, jā es izdarīju visu, kas bija manos spēkos. Šis gads MX1 klasē būs daudz spēcīgāks nekā iepriekš, bet mērķis jau paliek nemainīgs, tie ir punkti.
Gribētu novēlēt komandas biedriem un sev iztikt bez traumām un tehniskām problēmām.

Kāds ir Tavs veiksmes moto šai sezonai?
Viss slēpjas spējā valdīt pār sevi.