Superkausa Kuldīgas posmu Youtube jau noskatījušies vairāk kā 12 000 skatītāju. Nav slikts rādītājs, bet vai kāds zin, ko par Superkausu domā pats video autors Kaspars Garda??
Piedāvājam nelielu ieskatu, kā Superkauss izskatās caur kameras aci.


Kā sākās Tavas gaitas operatora amatā filmējot motokrosu?
Pēc profesijas esmu fotogrāfs, pats pirms gadiem 6 aktīvi pievērsos ekstrēmiem sporta veidiem, pārsvarā velo - Downhill un Street. Tad sapratu, ka gribu filmēt šos sporta veidus, jo te notiek daudz „action”, ko ne vienmēr var parādīt fotogrāfijā. Tā laika gaitā sāku filmēt arī motokrosus un citus ekstrēmos sporta veidus, tiku pamanīts no „Superkausa” organizatoru puses un piesaistīts „Superkausa” filmēšanā.

Vai motokrosa filmēšana ar kaut ko atšķiras, piemēram, no hokeja filmēšanas?
Katrs sporta veids ir ar savu specifiku, un tas ir jāizprot - kas, kāpēc un kad notiek. Arī pats esmu braucis ar moci Ata Pāruma trasē. Tāpēc, lai arī neesmu motokrosists, saprotu, kā tas ir, kad jābremzē, kad jādod virsū. Par hokeju grūtāk teikt, to neesmu filmējis, nesaista.

Kāds īsti ir motokross caur kameras aci?
Man, filmējot motokrosu, ir savas priekšrocības - es daru to, kas man patīk. Ir arī mīnusi, jo nespēju izbaudīt to ātruma un adrenalīna devu, ko gūst skatītāji, atrodoties sacensībās ar aliņu un šašliku rokās. Protams, ir ļoti liels prieks samontēt uzfilmēto video un dot iespēju braucējiem pašiem redzēt sevi no malas, kā arī viņu faniem atcerēties lieliskos dienas momentus. Motokross ir obligāti jāredz dzīvajā, jāatrod savs favorīts un jāseko viņam līdzi, it īpaši Superkausā, kur viss notiek tik ātri! Kā nekā tikai 5 apļi.

Vai pašam nav vēlmes mest kameru pie malas un lekt mocim mugurā?
Mest pie malas noteikti nē, gribētos apvienot, bet saprotu, ka tas īsti nebūs produktīvi.

Vai ir bijuši kādi kuriozi darba laikā?
Darba laikā ir bijuši ļoti daudz kuriozi gadījumi, pārsvarā, kāds sportists mani aizķer, jo skatoties caur kameras skatu meklētāju zūd telpas izjūta. Bieži vien pats ielienu trasē, vai arī nejūtu, cik tuvu ir braucējs. Spilgtākais, ko atceros ir „Superkausa” pirmajā posmā, kad pēdējā tramplīnā stāvēju tuvu pie nosēdiena un kvadracikls man uzkrita gandrīz uz galvas, ar aizmugurējo ratu aizķēra kameru. Moto-x mājas lapā bija video, kur varēja redzēt, cik ļoti man noveicās. Arī sava adrenalīna deva!

Cik bieži nākas dabūt pilnu seju ar dubļiem?
Man personīgi dubļi patīk vairāk par putekļiem, taču kamera parasti nedraudzējas ar putekļiem un ūdeni. Dubļi un putekļi ir motokrosa neatņemama sastāvdaļa, tās ir lietas, kas dod ātruma un dramatiskuma izjūtu, startā it īpaši!

Kā Tu atrodi visas labās vietas trases malā, kur sanāk vislabākie kadri?
Ļoti daudz eksperimentēju gan ar vietām, gan leņķiem, no kuriem filmēt. Cenšos filmēt no vietām, kur parasti skatītāji nevar nostāties vai neskatītos, atrodoties pie lielākiem dubļiem. Ierobežotais laiks neļauj pilnībā izpausties filmēšanas laikā, ņemot vērā, ka tās ir sacensības nevis pozēšana.

Vai bieži nākas pašam riskēt dēļ labiem kadriem?
Ņemot vērā to, ka parasti stāvu iekšpus trasei, kur skatītāji parasti netiek, man sanāk riskēt visu sacensību dienu.

Kāda solās būt nākamā „Superkausa” sezona caur objektīvu?
Domāju, ka līmenis būs audzis vismaz divas reizes, jo Kaspars Cveģelis un Lauris Freibergs ir ļoti labi un profesionāli organizatori, kas mācās no kritikas un ieklausās ieteikumos. Pateicoties tam „Superkausa” līmenis tikai aug! Latvijā vajag motokrosu, kurā ir zvaigznes ar daudziem faniem un sekotājiem! Tiekamies trasē!

Vairāk info: www.garda.lv

Materiālu sagatavoja Krišjānis Drēviņš